Jaunumi

Pēdējais gads Latvijas ekonomikā nav bijis viegls: valsts cīnās par budžeta sabalansēšanu, Starptautiskā Valūtas Fonda aizdevumu, gan valsts, gan privāti uzņēmumi - par pastāvēšanu. Situācija ir nokaitēta, un sabiedrībā valda spriedze, jo katrs cīnās par sevi – savu uzņēmumu, peļņu, darbiniekiem un klientiem.

Taču nav pieļaujams, ka problēmas tiek noveltas „no slimās galvas uz veselo” un uzņēmumi savas problēmas sāk risināt uz citu uzņēmumu rēķina. Un tieši tā rīkojas atsevišķas medicīnas iestādes, pretēji noslēgtajiem līgumiem ar apdrošināšanas sabiedrībām regulāri paaugstinot cenas par pakalpojumiem, sak, apdrošinātājs tik maksās, jo kur gan tas liksies – neriskēs taču ar klientu neapmierinātību. Tādā veidā medicīnas iestādes faktiski bezatbildīgi un ļaunprātīgi izmanto klientu - medicīnas pakalpojumu gala patērētāju, par ķīlnieku.

Situācija ir gaužām vienkārša – slēdzot sadarbības līgumu, puses vienojas par noteiktu cenrādi, kuru koriģēt medicīnas iestāde var vienu reizi līguma darbības laikā un noteiktā apmērā. Problēma sākas tad, kad medicīnas iestāde palielina savu pakalpojumu cenas vairākkārtīgi un pie tam – neadekvātā apmērā, kā to, piemēram, ir darījusi medicīnas sabiedrība ARS, kas atsevišķiem pakalpojumiem pēdējā gada laikā ir paaugstinājusi cenas pat par 90%. Lūk, daži pavisam parasti un visiem saprotami piemēri: intramuskulārā injekcija vidēji ārstniecības iestādēs maksā 1.50-1.80 lati, turpretī ARS - 4 lati, intramuskulāro injekciju mājas apstākļos citu iestāžu darbinieki veic vidēji par 3 latiem, ARS darbinieki – par 16 latiem, asinsspiediena mērīšana parasti ir iekļauta konsultācijas cenā, turpretim ARS tā tiek izdalīta kā atsevišķa pozīcija par atsevišķu samaksu 1 lats, ārsta mājas vizīte parasti maksā 15-20 lati, ARS – 35 lati. Un tā varētu saukt vēl daudzus piemērus.

Rezultātu atspoguļo apdrošināšanas sabiedrību peļņas rādītāji – neraugoties uz labajiem BTA peļņas rādītājiem par 2008.gadu kopumā, atsevišķi veselības apdrošināšanas veidā tā ir rakstāma ar mīnusa zīmi un sasniedz zaudējumus 602 527 latu apmērā. Faktiski BTA ir subsidējusi veselības aprūpēs sistēmu, un kā privāts uzņēmums ar šādu situāciju samierināties negrasās.

BTA ļoti labi apzinās arī savu atbildību iedzīvotāju priekšā, un dara visu iespējamo, lai aizstāvētu tieši viņu intereses, piedāvājot dažādas veselības apdrošināšanas programmas, kuras atbilst visdažādākajām klientu vajadzībām un finansiālajām iespējām. Taču medicīnas pakalpojumu neadekvātā cenu pieauguma dēļ šīs apdrošinātāja pūles nav pietiekamas, un mēs arī neuzskatām, ka viss situācijas smagums ir jāuzņemas apdrošinātājiem. Arī medicīnas iestādēm ir jānāk solis pretim. Laikā, kad valstī sākusies deflācija un viens no retajiem ekonomiskās recesijas pozitīvajiem aspektiem ir cenu pazemināšanās, esam pārsteigti par privāto medicīnas iestāžu nevēlēšanos iet kopsolī ar laiku.

BTA ir centusies rast risinājumu situācijai un ar lielāko daļu medicīnas līgumiestāžu jau ir atrasti kompromisa risinājumi. Diemžēl vienīgā iestāde, kas kategoriski atsakās konstruktīvi risināt problēmu, ir ARS, tā vietā sākot gan atklātu, gan slēptu apmelošanas kampaņu pret BTA.

Jau agrāk BTA vairākkārtīgi ir norādījusi uz ARS īpašo priviliģēto stāvokli tirgū, kas acīmredzot radies, pateicoties labajiem politiskajiem sakariem. Pirms vairākiem gadiem ARS ir panākusi, ka tiek iekļauta apdrošināšanas konkursu nolikumos kā obligāta līgumiestāde. Uz jau sākotnējiem BTA iebildumiem pret šādu vienas konkrētas medicīnas iestādes bezierunu iekļaušanu valsts iestāžu iepirkuma nolikumā, jo tiek ignorēti elementārākie konkurences pamatprincipi, kropļojot tirgu ar monopoliskām iezīmēm, saņēmām vienīgi atbildi, ka tāda esot pasūtītāja vēlme. Un ARS, redzot lieliskos panākumus negodīgas klientu piesaistes rezultātā un apzinoties, ka valsts iestāžu veselības apdrošināšanas līgumi galvenokārt noslēgti uz 3 gadiem, pat vairākas reizes gadā paaugstina medicīnas pakalpojumu cenas.

Diemžēl tas nav vienīgais nekorektas sadarbības fakts no ARS puses - paralēli cenu paaugstināšanai, ARS turpina vairot peļņu, izstrādājot apdrošināto klientu „karuseli” un sūtot tos pie „tematiski” saistītiem ārstiem, nozīmējot papildus pārbaudes – analīzes, rentgenizmeklējumus utt., kam nereti nav nekāda sakara ar klienta sūdzībām vai diagnozi. BTA jau vairākkārtīgi ar video un audio ierakstiem ir fiksējusi šādu apzinātu ARS personāla rīcību un vairākkārtīgi iepazīstinājusi ARS augstāko vadību ar šiem ierakstiem, norādot uz rupju līgumsaistību neievērošanu, kā arī uz mediķu ētikas pārkāpumiem, „ārstējot” veselus pacientus. BTA jau vairākkārtīgi ir izteikusi šaubas par ARS pacientu veselības drošību, apmeklējot šo iestādi. Redzot rēķinus, ko saņemam no ARS, un uzstādītās diagnozes, rodas jautājums – vai tiešām ARS klientu vaļasprieks ir iziet nepamatotas medicīniskās pārbaudes un veikt izmeklējumus, kuru lietderība ir apšaubāma, savukārt paliekošā ietekme uz veselību - neskaidra. BTA atbildīgie dienesti ļoti rūpīgi izskata medicīnas iestāžu iesūtītos rēķinus un to pamatotību, un diemžēl ARS ir vienīgā iestāde, kuru iesniegtās dokumentācijas korektumu BTA vairākkārtīgi ir bijusi spiesta pārrunāt ar pašu medicīnas iestādi. Publiskajā telpā lietotie ARS argumenti par gandrīz viņiem vienīgajiem pieejamām augstajām tehnoloģijām un izcilajiem mediķiem, ir stipri pārspīlēti, jo bez ARS Latvijā vēl ir arī citas mediķu un iedzīvotāju vidū atzinīgi novērtētas iestādes, par kuru godaprātu BTA nav bijis pamats šaubīties. Diez vai bez atbilstošām tehnoloģijām un speciālistiem šīm iestādēm būtu bijis iespējams gūt šādu novērtējumu.

BTA kā vadošo veselības apdrošināšanas tirgus dalībnieku patiesi satrauc šāda ARS darbība, kas ar populistiskiem saukļiem publiskajā telpā realizē nekrietnu naudas iegūšanas biznesu, ietekmējot ne vien savu, bet arī apdrošināšanas tirgu kopumā. BTA par savu pienākumu uzskata darīt visu iespējamo un nepieciešamo, lai šādas uzņēmējdarbības izpausmes apturētu un veicinātu tajā iesaistīto nozaru attīstību.

Un pats galvenais – mēs vēlamies pasargāt iedzīvotājus – medicīnas pakalpojumu izmantotājus, jo viņiem ir gandrīz neiespējami cīnīties pret medicīnas pakalpojumu cenu pieaugumu, kā rezultātā apdrošināšanas limiti tiek ātri un, nekorektas iestāžu darbības rezultātā – arī nelietderīgi, izsmelti, un kritiskā situācijā cilvēks ir spiests maksāt no savas kabatas. Mēs patiesi ceram, ka domājoši un objektīvi cilvēki iedziļinās šajā problēmā un saprot tās būtību. BTA vienmēr ir pildījusi savas saistības - 2008.gadā apdrošināšanas atlīdzībās kopumā esam izmaksājuši 38.2 milj. latu, t.sk. veselības apdrošināšanas atlīdzībās – 10.5 milj. latu jeb 37.4% no izmaksātajām atlīdzībām šajā apdrošināšanas veidā, līdz ar to esam lielākais atlīdzību izmaksātājs Latvijas apdrošinātāju vidū. Ne velti Latvijas iedzīvotāju aptaujā, ko veica LETA Ekonomisko pētījumu institūts sadarbībā ar tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centru SKDS, esam atzīti par 2008.gada Godīgāko apdrošinātāju Latvijā. Ar savu darbu arī turpmāk centīsimies attaisnot šo godpilno statusu.